Gara, gara diena,
Saulrietā ļaujiet man paliekt vienam.
Dodiet laiku,
Atrast soli nākamam pakāpienam.
Piedz.
Gara,
gara čuska,
Manā ābelē vienīgo ābolu sargā.
Un neaizver acis
Ne vasarā, ne ziemā bargā.
Manas domas un lūpas,
Tik pie ābola rītos un vakaros tiecas.
Un varbūt pat labi,
Ka nekad līdz tam arī neaizsniedzas.
Gara, gara dzīve,
Gara un grūta kā celsa un būta.
Bet es mācos dienu,
Nodzīvot kā dzīvi vienu.
Piedz.
Gara, gara čuska,
Manā ābelē vienīgo ābolu sargā.
Un neaizver acis,
Ne vasarā, ne ziemā bargā.
Manas domas un lūpas,
Tik pie ābola rītos un vakaros tiecas.
Un varbūt pat labi,
Ka nekad līdz tam arī neaizsniedzas.
Gara, gara dziesma,
Katrai dziesmai reiz pienāk beigas.
Bet man ir šī diena,
Kuru nodzīvot ar prieku bez steigas.
Piedz.
Gara, gara čuska,
Manā ābelē vienīgo ābolu sargā.
Un neaizver acis,
Ne vasarā, ne ziemā bargā.
Manas domas un lūpas,
Tik pie ābola rītos un vakaros tiecas.
Un varbūt pat labi,
Ka nekad līdz tam arī neaizsniedzas.
Gara, gara diena,
Saulrietā ļaujiet man palikt vienam.
