Man nebija vaļas
Man nebija
Es pats sev pasaule šķitu
Un pieskāros pasaulei tikai tāpat
Starp citu
Starp citu
Starp citu
Bet pasaule kļuva zvērīga
Un kad tā man iecirtās kaklā
Es sajutu, cik tā vērtīga
Un cik mana acs ir akla
Cik akla
Cik akla
Un tagad milzīga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
Un kuri nenožēlo
Kad mani garāmejošas
Ķetnas mina
Un kad es, izplezdams rokas,
Kritu
Es sapratu – pasaule neatriebj
Tikai par sevi tā atgādina
(Starp citu)
Un tagad milzīga saule
(Starp citu)
Kā citam nevienam kvēlo
(Starp citu)
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
(Starp citu)
Un kuri nenožēlo
Un tagad milzīga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
Un kuri nenožēlo
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Ko tā neprot, ko prot
Prot latviski rakstīt, neprot ubagot
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Tā kā salā trīc
Tai viss ir iedots, nekas nav apsolīts
x2
