Visvairāk man patīk būt ziemā,
Kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla.
Visvairāk man patīk būt ziemā,
Kad zeme ir sniega baltumā.
Visvairāk man netīk kāpt lejā
pa kāpnēm, kur izlieta dzeltenā krāsa.
Un netīk man gaisā laist putnus,
Kas vairs neatgriezīsies.
Heeijēē,
vairāk man patīk būt ziemā,
Heeijēē, vairāk nekā - tas ir viss.
Prāts slēpjas zem viltotām dejām,
Vēl vairāk kā ļaudis ar laimīgām sejām,
Vēl vairāk kā zeme bez sniega,
Kas vairs neatgriezīsies.
