Gandrīz pieci no rīta, man nenāks miegs
Ārā baltumā krīta lēni krīt sniegs
Tu aizejot teici, ka laiks tāds slikts
Un es zinu, man šonakt atkal neaizmigt.
Aiz loga, tur tumsā, laiks kā gliemezis lien
Pretī parkā trīs klaidoņi- suņi skrien
Vien mierina doma, ka izmisums ir-
Šonakt neguļ tik daudzi, es neesmu viens.
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd
Bet es tās iemainītu
Par to sapni, kas būtu tik īsts
un kas ļauj gulēt līz rītam, gulēt līdz rītam
Cik gan dažādi cilvēki un dažādas domas
Vienam galvā putni, citam kurpes un somas
Kāds skaita uzvaras, bet kāds tikai rētas
Es skaitu naktis negulētas
Kā es gribētu aizmigt un gulēt līz rītam
Kamēr ārā krīt sniegs baltumā krīta
Un mierina doma, ka tuvu jau rīts
Un, ka neguļ tik daudzi kā pierādīts
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
Bet es tās iemainītu
Par to sapni, kas būtu tik īsts
un kas ļauj gulēt līz rītam
Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,
Bet es vēl, meklēju īsto
Mēness spožais, kas likās tik drošs
pēkšņi krīt un izrādās plīstošs
Un tad saule pāri pilsētai aust
Jauna diena baltos sniega pulksteņos plaukst.
